Mūzika ir mākslas izpausmes veids, kuru var uztvert ar dzirdes maņas instrumentiem – ausīm. Tā var likt mums smieties, raudāt, dejot līdzi vai kratīt galvu un spiest ausis ciet. Mūzika ir pastāvējusi visu cilvēces eksistences laiku, sākumā ļoti primitīvās formās (ritma sišana, taures pūšana), taču ar laiku ir patiesi attīstīta, un tās pieprasījums - audzis. Mūsdienās 91% populācijas klausās mūziku vismaz reizi nedēļā, 82% jaunatnes uzskata, ka klausās mūziku katru dienu.
Mūzika ir mākslas izpausmes veids, kuru var uztvert ar dzirdes maņas instrumentiem - ausīm. Tā var likt mums smieties, raudāt, dejot līdzi vai kratīt galvu un spiest ausis ciet. Mūzika ir pastāvējusi visu cilvēces eksistences laiku, sākumā ļoti primitīvās formās (ritma sišana, taures pūšana), taču ar laiku ir patiesi attīstīta, un tās pieprasījums - audzis. Mūsdienās 91% populācijas klausās mūziku vismaz reizi nedēļā, 82% jaunatnes uzskata, ka klausās mūziku katru dienu. Protams, mūzikas gaumes būs dažādas, it īpaši jau mūsdienu jauniešu vidū. Dažādās izcelsmes vietas, ģimenes un apkārtējo viedokļi, rakstura īpašības, jaunākie trendi - tie visi ietekmē jaunieša mūzikas gaumi, taču atradīsies arī cilvēki, kuru intereses ir kopīgas. Noteikti žanri, mūzikas veidi, kas ļaudis vienos. Pēc veiktās aptaujas uzzinot skolēnu iecienītākos žanrus Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecāko klašu posmā (9. līdz 12. klase), var secināt vairākas lietas par jauniešu mūzikas gaumi un tendenču maiņu laika gaitā. Tālāk ir apkopoti stabiņu diagrammās katras klases skolēnu klausītākie žanri.
Pop-mūzika, kā var izsecināt no diagrammām, ir visklausītākais žanrs trijās klasēs, taču divpadsmitajā pārsvaru ņem hip-hop, reps un džezs.
Diagrammā var labi redzēt, ka Pop žanrs ir visizplatītākais, taču arī reps ir iecienīts jauniešu vidū. Daži mazāk zināmi žanri - klasiskā mūzika, šlāgeris, elektroniskā - ir arī attiecīgi procentuāli daudzreiz mazāk skolēnu dziesmu sarakstā.
Pēdējā gadsimtā mūzikas tendences mainījās patiesi bieži - katru gadu desmitu klausījās citu žanru/-s (pētījums tika veikts, pētot ASV, nevis Latvijas, vēsturi):
1920. - džezs, blūzs
1930. - džezs, blūzs
1940. - svings, blūzs
1950. - rock ‘n’ roll
1960. - rock ‘n’ roll
1970. - disko, R&B
1980. - roks, pop
1990. - grandžmūzika, alternatīvā
2000. - hip-hop
2010. - pop, elektroniskā
Var ievērot sava veida ritmu, kas atkārtojas: mūzikas žanrs iegūst popularitāti un uztur to vienu divus gadu desmitus, pēc tam to aizvieto kāds cits. Šobrīd ļoti populāra ir pop-mūzika, kā arī klausītāju skaits pieaug repa un indie žanru mūzikai. Mūzikas žanri joprojām tiek attīstīti un attīstīsies. Var tikai veikt minējumus, kas cilvēkus sagaida pēc pieciem vai trīsdesmit gadiem - iespējams, kāds žanrs atgūs popularitāti, kāds tiks aizmirsts vai varbūt radīts jauns. Viss jau ir atkarīgs no šiem pašiem jauniešiem.