Rīgas Katoļu ģimnāzija

= AIZGAVĒŅA PASĀKUMS

18.februārī plkst.11:00

sanākam kopā Draudzes mājā!

Degustēsim salātus, kopā iesim rotaļās, dziedāsim,..

Ieeja E-klase

RKĢ piedāvā vecākiem apmeklēt interešu izglītības nodarbības, kas ir domātas vidusskolēniem.

T.I.: itāļu valoda, franču valoda, mākslas studija, dizaina darbnīca.

Meklējam palīgus darbam Jauniešu centrā.

= RKĢ ĒDIENKARTE 20.02.-24.02.

Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.610 p.9 „Ēdināšanas bloks” sastādīta komplekso pusdienu ēdienkarte 5 dienām.

Pakalpojumu sniedz kafejnīca „kult. kafē”.

Pusdienas jāpasūta nedēļu uz priekšu.

= PSIHOLOGA IETEIKUMI

Mācīt būt labā garastāvoklī

• Dzīvē, protams, ir nepatikšanas un grūtības, bet nav nekā iznīcinošāka bērna līdzsvarotai dvēseles attīstībai, kā nemitīgi runāt par grūtībām. Bērna apziņā var rasties galēji kaitīgas uzmācīgas idejas.

• Bērniem nepieciešams miers – satraukums un nervozitāte uz viņiem iedarbojas negatīvi.

• Skumja audzināšana aplauž spārnus, bet priecīga divkārt stiprina bērnu dvēseles.
• Lai radītu audzināšanai labvēlīgu atmosfēru, ir derīgi, ja vecāki aktīvi piedalās bērnu rotaļās. Kāpēc gan neatbalstīt bērna iniciatīvu dažādu spēļu izvēlē, it īpaši, ja tas saistās ar kādiem ģimenes svētkiem vai labiem mācību rezultātiem.
• Daudzi pat neiedomājas-kādu bagātību zaudē viņi paši un viņu bērni, ja viņi nesmaida.

Smaids nomierina, uzmundrina, stimulē. Tas ir kā saules

stars – visas lietas izmainās. Smaids, prasa tikai nelielu piepūli, bet kādi tam ir augļi!

Kā audzināt gribu

• Vecākiem jāaudzina sava bērna griba ar piemēru. Nevajag bērnu klātbūtnē žēloties, būt drūmam, nospiestam.

• Bērnus vajag uzmundrināt, ja viņiem jādara kas grūts, sarežģīts: ”Tev būs jāveic diezgan grūts uzdevums, bet tu redzēsi – ja centīsies, tev viss izdosies.”

• Ja ir izdevība, vajag pamodināt dēlā lepnumu par savu izturību, vīrišķību.
• Rakstnieks Djuhamels stāsta: „Es pazinu cilvēku, kurš darīja daudz labu darbu, bet reizēm kāda rīcība bija pelnījusi nopēlumu. Kad es redzēju viņa neizlēmību, tad es teicu viņam aptuveni tā- „Tu taču esi labs cilvēks…Tu esi izdarījis tādus un tādus labus darbus…” un, lūk, šis cilvēks tiešām kļuva brīnišķīgs cilvēks, vēlēdamies saglabāt cieņu pret sevi. Bet, ja es būtu pasvītrojis viņa rakstura neveiksmīgo pusi, tad no viņa iznāktu īsts noziedznieks.”

Prast apbalvot un atbalstīt

• Bērnam vairāk nepieciešams atbalsts, nekā sodīšana.
• Tam, ko pēc bērna domām citi domā par viņu, ir fundamentāla nozīme, jo, pamatojoties uz šiem priekšstatiem, bērns veidos daļiņu no savas dzīves.
• Katrs, kas tic savai nespējai kaut ko darīt, kļūst patiešām nespējīgs uz šo darbu.
• Tas nemaz nav slikti, ja bērns „baro’’ ticību sev. Zināma pašpārliecinātība var kļūt par īstu stimulu. Daudz traģiskāk ir tad, ja bērns visu dienu pavada dvešot: ”Es nekam neesmu derīgs, es nevaru to izdarīt…”
• Bērns pēc savas dabas ir ļoti viegli iedvesmojams. Ja viņam pastāvīgi atkārto, ka viņš ir rupjš, egoists, melis – tas viņu ieved grūtsirdībā.
• Nekas tā neatņem bērnam spēkus, kā vienaldzība pret viņu un viņa darbu. Piemēram, sakot: ”Galu galā, tu tikai izpildi savu pienākumu”, vai arī: „Ja es tev neko nesaku, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā.” Bērnam ir vajadzīgs kas vairāk: lai viņš jūtas laimīgs un mīlēts, lai jūt sajūsmu un atzinību no to puses, kurus viņš ciena, mīl un respektē.
• Uzticēšanās atvieglo darbību, neticība rada vēlēšanos sāpināt otru.
• Nevajag baidīties demonstrēt bērniem mūsu ticību viņu iespējām. Gēte ir teicis: ”Ja mēs pieņemam cilvēkus tādus, kādi viņi ir, tad padarām viņus vēl sliktākus, bet, ja mēs izturēsimies pret viņiem kā pret tiem, kas viņi varētu būt, tad aizvedīsim viņus tur, kur viņiem ir jānonāk.”
• Bērnu vajag atbalstīt vairāk par pieliktām pūlēm, nekā par iegūto rezultātu.
• Tai pašā laikā jāvairās no tukšām uzslavām, jo tas bērnu noved pie tā, ka viņš sevi sāk uzskatīt augstāku par citiem. Vislabāk ir ļaut viņam pašam ievērot, kādu progresu viņš ir sasniedzis un pārliecināt, ka viņš var vairāk.
• Līdzeklis, kā stimulētu bērnu, ir sadarboties ar viņu, realizējot kaut kādu projektu, it īpaši, kad nepieciešams visu turēt noslēpumā, piemēram, sagatavoties mātes dienai.
• Nekas tā neuzmundrina bērnu, ja viņš ir izteicis pareizu viedokli, kā vārdi: ”Jā, tev ir taisnība!”
• Ja bērns kļūdās, nepārmetiet viņam, ja viņš ir pielicis visus iespējamos spēkus, lai nekļūdītos.
• Būsim atbalstoši, bet neizturēsimies pret bērnu it kā viņš būtu pati pilnība. Bērns, kuram izteicām visu to labo, ko par viņu domājam, bez jebkādiem ierobežojumiem, riskē kļūt lepns, piepūsties un kļūt par mazu, pašapmierinātu tītaru.
• Dažreiz par atbalstu var būt materiāli labumi: saldumi, rotaļlieta, kabatas nauda u.c. tas vecākiem ir ērts lēmums, bet nevajag to izmantot ļaunprātīgi. Viena no šīs metodes bīstamībām ir  „cenas” noteikšana par morālu piepūli, padarot to par tirgošanās priekšmetu, tai laikā, kad tā pēc būtības būtu jāapbalvo tikai ar vecāku emocionālo atbalstu un sirdsapziņas apmierinājumu. Ir arī otra bīstamība – bērns kļūst lielāks un būs vajadzīgi arvien lielāki apbalvojumi.