Skolēniem
*
= JC “KATAKOMBAS”
= Jauniešu centra “KATAKOMBAS” provizoriskā programma februārim:
|
Pirmdiena
|
Otrdiena |
Trešdiena |
Ceturtdiena |
Piektdiena |
|
|
|
1
|
2 Dežurē: Diāna no 15:00
|
3
Jauniešu KBK: Pēteris (15:00-16:00)
|
|
6 Ielas vingr.: Egīls (15:15 -16:15)
|
7
|
8
|
9 Dežurē: Diāna no 15:00
|
10
Jauniešu KBK: Pēteris (15:00-16:00) Filmu vakars: Anda 16:00-… |
|
13
Ielas vingr.: Egīls (15:15 -16:15) Dizains: Kristīne 15:00-16:00
|
14 Dežurē: Anda
|
15
Futbols: Matiass (14:00-15:00) Ģitāra: Matiass (15:00-16:00)
|
16
|
17
Jauniešu KBK: Pēteris (15:00-16:00)
|
|
20 Ielas vingr.: Egīls (15:15 -16:15)
|
21
Kulinārijas darbnīca: Iveta no 15:00
|
22
Futbols: Matiass (14:00-15:00) Ģitāra: Matiass (15:00-16:00)
|
23 Dežurē: Diāna no 15:00
|
24
Jauniešu KBK: Pēteris (15:00-16:00) Filmu vakars: Anda 16:00-… |
|
27 Ielas vingr.: Egīls (15:15 -16:15)
|
28 Dežurē: Anda
|
29
Futbols: Matiass (14:00-15:00) Ģitāra: Matiass (15:00-16:00)
|
|
|
= RECENZIJAS PARAUGS (4.KL)
Pēc Latvijas Leļļu teātra izrādes „Rūķīši un Mežavecis” Rīgas Katoļu ģimnāzijas draudzes mājā 4.klases skolēni tika aicināti rakstīt savas pārdomas par izrādi. Publicējam 4.klases skolēna Edvarda Mekša recenziju, kurš uzdevumu bija uztvēris ļoti nopietni. tikai sākumā Edvardam licies, ka būs garlaicīgi, bet pēc tam…
Izrāde sākumā šķita garlaicīga, jo, pēc manām domām, pietrūka zināma asuma jeb, citiem vārdiem sakot, spraiga sižeta, izņemot epizodi, kur parādījās vīrs ar pilnības ragu.
Rūķīši katru dienu dara to darbu, kas viņiem vislabāk padodas: Ķērpītis zvejo, Diļļuks rūpējas par bitēm, bet Rūcītis kopj dārzu. Tā aiziet daudzas dienas, mēneši un gadi. Šeit varēja iestarpināt, to saucamo, asumu. Piemēram, kur Ķerpītis ķēra zivis, varēja būt tā – viņš neizvilktu zābaku, bet gan līdaku, taču to visu ar komisku noskaņu; Rūķis varētu velkot iekrist dīķī un līdaka viņām ieķertos sēžamvietā. Šādā noskaņā luga būtu aizraujošāka un vairāk ieinteresētu skatītājus.
Tālāk seko savādā vīra ierašanās. Tas notika šādi. Ķērpītis, iznācis mājas priekšā pie sava dīķa, ierauga savādu vīru. Tas nekustējās, nerunāja un vispār neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes, ja neskaita to, ka viņš stāvēja kājās.
‘’Labdien!’’: sveicināja Ķērpītis.
Atbildes nebija.
‘’Labdiiien!’’: Rūķītis vēļreiz uzrunāja svešinieku.
Atbildes kā nebija, tā nebija. Rūķis melnā pat nebija pakustējies. Vispār viņš izskatījās kā apģērbta statuja. Te pēkšņi, līdz ar pērkona grāvienu, rūķis melnā pacēlās gaisā. Tad uzzibsnīja zibens un viņš bija pazudis. Iespaidīga pazušana, kura uz skatuves bija labi redzama, tādēļ šī epizode ir izdevusies par visiem simts procentiem. Tālāk būtu bijis labi, ja spriedze samazinātos, bet ne pavisam. Un tā arī notika. Kad vīrs bija pazudis, Ķērpītis devās pie kāda priekšmeta, kas atgādināja gliemežnīcu, taču tā nebija gliemežnīca. Uz šī dīvainā priekšmeta atradās zīmīte. Tur bija rakstīts:
Pilnības rags
Vēlieties ko gribiet. Iedomājieties šo lietu un bāziet roku līdz elkonim ragā. Tur Jūs atradīsiet lietu, kuru iedomājāties.
Turpmākajā gaitā lugas spriedze nepazūd, kaut gan gaisotne paliek mierīgāka. Rūķīši katru dienu dodas pie pilnības raga un nemaz vairs nestrādā. Gaisotne norimstas pavisam, viss atgriežas vecajās sliedēs jeb apkārtne nomierinās, gaisotne kā lugas sākumā. Lugas turpinājumā Ķērpītis un Rūcītis grib vārīt zupu un to viņi arī dara. Labs turpinājums. Skatītāji tiek ieinteresēti, atkal kaut kas notiek.
Rūcītis sapīcis sēdēja mauriņā un domāja: ’’Visi man jautā. Visi mani prašņā. Traks var palikt! Tiklīdz kādu ieraugi, uzreiz esi gatavs saukt:’’Jā, tas ir mans katliņš!’’, ja zini, ka viņi tev prasīs:’’Vai tas ir tavs katliņš?’’’’
Kad Ķērpītis piegāja pie Rūcīša, viņš uzreiz bļāva:’’Jā, tas ir mans katliņš!’’
’’Kāds katliņš?’’ pārsteigts jautāja Ķērpītis.
’’Mans katliņš!’’ ne mazāk pārsteigts atbildēja Rūcītis.
Tad Ķērpītis apsēdās blakus otram rūķim un abi pļāpāja, līdz nolēma vārīt zupu. Labi pastāsta, kādēļ Rūcītis bija sapīcis, vārdu sakot, zupas vārīšana sākas diezgan jautri. Vai tā arī turpināsies? Abi pavāri sāk vārīt zupu, bet nezin kā to darīt.
Beidzot Ķērpītis kaut ko atceras un sāk komandēt Rūcīti:
’’Lai vārītu zupu, vajag uguni. Lai dabūtu uguni, vajag ugunskuru. Lai dabūtu ugunskuru, vajag žagarus.’’
”Labi!”, nosaka Ķerpītis, ’’Tu ej sagatavot vietu ugunskuram, bet es iešu un sameklēšu žagarus.’’
’’Man vienam tā kā bail. Iešu tev līdzi.” saka Rūcītis.
’’Labi, tad ejam abi!’’ Ķērpītim nav iebildumu.
Kad žagari un akmeņi ugunskura kurināšanai sagatavoti, rūķi dodas meklēt sērkociņus.
Mākslinieki turpina izrādi ar vēl interesantāku daļu- sagatavošanos zupas vārīšanai. Pasniegts labi, nedaudz ar smieklīgu akcentu. Un ir panākts arī labs efekts, ka skatītāji notic, ka tālāk sekos kaut kas interesantāks. Tas ir panākts ar tēlu steidzīgu uzvešanos, tas ir, rūķi visu laiku skrien uz priekšu, nekad nestāv uz vietas, nav ilgu paužu.
Ķērpītis saka Rūcītim:’’Aiziešu mājās pameklēt tos sērkociņus!’’
’’Labi’’ atsaka Rūcītis.
Ķērpītis aizsteidzas.
Jau atkal redzama manis pieminētā nekavešanās. Visu laiku notiek kustība.Tādēļ arī skatītājs, lai arī kā viņš censtos, nevarētu nepievērst skatuvei uzmanību.
Kamēr Rūcītis aizgriezies un Ķērpītis mājās meklē sērkociņus, notiek brīnums. Kāds gariņš aizdedzina ugunskuru, kur jau bija sakrauti žagari. Šeit jāpieverš uzmanība vienai skatuves dekorācijai. Kad parādījās gariņš, no skatuves puses bija redzams, ka roka (gariņš) tur rokā aizdedzinātu sērkociņu un pieliek to pie ugunskura. Tad pēkšņi sāk spīdēt uz katliņa sarkana gaisma, ugunskurs aizdegas. Mans jautājums ir tāds:’’Kā varēja radīt neīstas liesmas, kas izskatījās kā īstas?’’ Atbildi uz šo jautājumu es laikam saņemšu tikai tad, kad pajautāšu lugas autoram.
Rūcītis pirmais pamanīja degošu ugunskuru, taču viņam neatlika daudz laika, lai brīnītos, jo atnāca Ķērpītis.
’’Malacis Rūcīti! Vai tu iekūri uguni?’’ jautāja Ķērpītis.
”Jā, es!” uz Ķērpīša jautājumu pašlepni atbildēja Rūcītis.
‘’Nu tad uz priekšu!’’ iesaucās Ķērpītis-
’’Tagad jāiesmeļ katliņā ūdens un jāsamet parējās sastāvdaļas. Tas ir atkarīgs no tā, kādu zupu mēs vārīsim. Nu, piemēram, ja mēs vārīsim zivju zupu, tad katlabūs jāmet zivis, ja dārzeņu, tad katlā metīsim dārzeņus.’’
’’Skaidrs.’’noteica Rūcītis.
Viņi bija jau nonākuši līdz akai, kur katliņu piesēja pie virves, lai iesmeltu ūdeni. Viņiem nācās pacīnīties ar Jūras zvaigzni, kura bija nodomājusi katliņu iegūt savā īpašumā, bet tomēr drīz padevās. Tā rūķi bija dabūjuši ūdeni un varēja sākt vārīt zupu. Tikai kādu? Pa šo laiku viņiem bija pievienojies Diļļuks.
Tā nu visi trīs strīdējās kādu zupu vārīt, līdz beidzot, Ķērpītim iešavās spoža doma galvā. Viņi katrs ies un sameklēs zupai nepieciešamo un iemetīs katlā, parējiem nesakot. Tā arī izšķīrsies, kas tā par zupu būs.
Rūķi beidzot ir vienojušies. Aktieriem ir izdevies to pasniegt. Viss ir kārtībā.
Kad rūķi bija visu salikuši katlā un zupa stundu bija vārījusies, Ķērpītis lieliem soļiem devas pie katla.
’’Gatavs! Gatavs!’’ viņš kliedza un nocēla katlam vāku.
Bet ko viņs tur ieraudzīja? Katla vidū peldēja viens pats sīpols un ūdenī izšķīdis sāls. Rūķiem zupu izvārīt nebija izdevies. Taču mākslinieki to bija labi pasnieguši un skatītajiem tas šķita smieklīgi.
Luga bija izdevusies, un izdevusies vareni interesanta, smieklīga!
Visiem saku: ’’Paldies par uzmanību!”, kas šo recenziju lasīs.
= LATVIEŠU VALODAS VINGRINĀJUMS 4.-6.KLASES SKOLĒNIEM
Daudzas ļoti nozīmīgas latviešu valodas prasmes bērns varēs apgūt
vienīgi tad, ja regulāri mājās lasīs grāmatas… Par izlasītām grāmatāmir jāprot pastāstīt. Šim nolūkam noderēs atjautīgs paņēmiens.
Tālāk lasīt šeit: “Stāsta koks”
=LABDARĪBA
Sākumskolas skolēni priecāsies,
ja kāds atnesīs Pagarinātās dienas spēļu stūrītim
galda spēles, konstruktorus, LEGO
vai citas mantiņas!
(var nodot 2.klases skolotājai Inesei Komkai)
= SKOLAS MUZEJS MEKLĒ PALĪGUS!
Ja vēlies veidot, vadīt, noformēt… skolas muzeju, gaidu tevi 404.kab.!
sk.Diāna
= SKOLAS AVĪZE “S.O.Z.A.” MEKLĒ KORESPONDENTUS!
Skolas avīzē ir vieta jūsu rakstiem, intervijām, fotoreportāžiem!