Rīgas Katoļu ģimnāzija

Ēkas vēsture aizsākās 1900. g. 22.augustā līdz ar būvatļaujas izsniegšanu medicīnas doktoram Ernstam Sokolovskim. Tiek apstiprināts celtniecības projekts, par arhitektu uzaicinot H.Šēlu (kurš ir bijis projekta autors arī tagadējai Unibankas ēkai Domu laukumā, Medicīnas muzejam un Kultūras ministrijas ēkai). Pirmā stāva jūgendstila vitrāža bija pasūtīta meistaram Ernestam Todam un tika veidota viņa darbnīcā 5 gadus. Trīsstāvu ēka ar balkoniem un trim plakaniem jumtiem (pastaigām) tika uzcelta 1910. gadā kā privātā klīnika.

1924. gadā šo īpašumu nopirka Rīgas katoļu metropolijas Kūrija un  12. martā no Aglonas uz šejieni pārcēlās Garīgais seminārs. Pirmajā gadā strādāja tādi priesteri un profesori kā Jāzeps Rancāns, B. Kublinskis, P.Ozoliņš. Nākošajā mācību gadā pasniedzēju skaitam pievienojas prof. Bruno Menke no Salcburgas diecēzes un dabas zinātņu pasniedzējs pulkvedis Jāzeps Baško.

Apkārt semināram atradās divus hektārus liels dārzs, kas ar savu lielumu un krāšņumu pārspēja visu turīgo kaimiņu mājas dārzus Pārdaugavā. Dārzā atradās vairākas akas. Dārzā auga  – bērzi, ozoli, kļavas, kastaņi, liepas, apses, ceriņi, akācijas. Bija arī augļu dārzs. Semināra teritorijā atradās speciāls rotaļu laukums, kroketa laukums, ziemā – slidotava.

Tiek celta Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapela

Padomju Savienības laikā 1940. gadā  Garīgā Semināra ēkā tika ierīkota slimnīca. Kapela tika izmantota kā kinozāle.

Balstoties uz 1992. gadā  pieņemto likumu par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām,  Rīgas Katoļu metropolijas kūrija tā paša gada maijā atguva ēku savā īpašumā. Tika sakopta teritorija, atjaunota un iesvētīta kapela.

1992. gada 1. oktobrī atklāja Rīgas Katoļu ģimnāziju. Pirmajā gadā no 1. līdz 12. klasei mācījās 203 skolēni. Visus ģimnāzijas izdevumus sedza Rīgas Katoļu metropolijas kūrija, vecāki maksāja nelielu skolas naudu.

Katru rītu pirms stundām kapelā notika Svētā Mise. Mācības ilga sešas dienas. Tika mācīti visi pamatpriekšmeti, svešvalodas – angļu, vācu, krievu, franču, un klasiskās valodas – latīņu un sengrieķu. Visās klasēs mācīja šaha spēli. 1. – 4. klašu bērni piedalījās ritmikas nodarbībās, bet 5. – 12. klašu meitenes varēja apmeklēt baleta stundas.

Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēkas vecais korpuss un pirmā stāva vitrāžas iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ar Kultūras Ministrijas rīkojumiem Nr.2.1.-25-16 un Nr.2.1.-25-17 kādreizējā E. Sokolovska klīnika, tagad Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecais korpuss, datēts ar 1900. – 1910., 20. gs. 20. gadi, atzīts par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, savukārt abas vitrāžas, datētas ar 20. gs. sākumu, atzītas par vietējās nozīmes mākslas pieminekli.

Kultūras ministrija ir konstatējusi, ka ēku Rīgā, O. Vācieša ielā 6 vēsturiskā vērtība atbilst ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474. 7.3. punktā noteiktajam: kādreizējā E. Sokolovska klīnikas ēka ir saglabājusi savu autentiskumu, fasāžu apdares greznus elementus. Daļēji saglabājusies augsti profesionālā interjera apdare.

Klīnikas ēka celta 20. gs. sākumā pēc Rīgas izcilu arhitektu H. Šēla un F. Šeffela projekta. Historisma stila ēka celta Rīgas priekšpilsētu savrupmāju tradicionālajās formās. Trīsstāvu mūra L – veida konfigurācijas nama centrālais korpuss papildināts ar divstāvu stiklotas verandas piebūvi.

Ēkas būvapjoma uzbūves pamatā ir telpiski izcelts centrālo kāpņu apjoms ar grezni veidotu vestibilu. Vestibila durvju virsgaismas un pirmā stāva logus rotā E. Todes darbnīcā izgatavotas vitrāžas. Ēkas fasādes izceļas ar īpaši greznu, apmetumā veidotu apdari – ēkas pirmā stāva rustiem, zemlogu florālo dekoru. Centrālo durvju virsdaļu rotā heraldiska kompozīcija. Galvenās fasādes centrālais rizalīts izcelts ar diviem balkoniem augšstāvos, kuru margu metālkalumos saskatāmi jūgendstila motīvi. Jūgendstila kāpņu margas saglabājušās arī galvenajā kāpņu mezglā. Mākslinieciski izstrādātas ir divviru parādes durvis ar pildiņiem.

1920. gados klīnikas aizmugurē piebūvēta kapela. Tā stilistiski atšķiras no smalki veidotā klīnikas ēku būvapjoma un atgādina Latgales dievnamu arhitektūru.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13. pantam un 66. panta pirmās daļas 4. punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot objektu Rīgā, O. Vācieša ielā 6 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo tiks saglabāts vērtīgs, savu autentiskumu saglabājis Rīgas 20. gs. sākuma būvmākslas paraugs, kas kopā ar citu Māras dīķa vēsturisko apbūvi veido interesantu Pārdaugavas kultūrainavas kompleksu.

Objekti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti, pamatojoties uz Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. pantu, Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 66. panta pirmās daļas 4. punktu, 62. panta pirmo daļu, 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 „Kultūras ministrijas nolikums” 9.11. punktu, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 „Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā uz izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5., 7. un 9. punktu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta status piešķiršanu” 7.3. punktu.

Rīkojumi par objektu iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pieņemti 2008. gada 29. janvārī un publicēti 2008. gada 14. februārī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr. 25 (3809).