Skolēnu dzejoļi
MŪSU SKOLAS SKOLOTĀJIEM
Skolotājs ir zinošs un mīlošs,
Iemāca, paskaidro, iedvesmo.
Strādā mūsu sapņu labā.
Ceļvedis.
(4.klases skolēni, 09.2009.)
DZEJOLIS MĀMIŅAI
Māmiņas rokas,
Maigas un čaklas,
Aprūpē, mierina, noglāsta.
Palīdz saprast, kas ir mīlestība -
Mani spārni.
(Rebeka Sinkēviča, 3.kl.05.2009.)
Bučiņa māmiņai,
Mīļa un silta,
Pateicas, priecājas, lūdzas.
Sirsniņa sirsniņu meklē.
Draiskulīgs mīļums.
(Diāna Grodņa 3.kl. 05.2009)
Māmiņas diena -
Ģimenes svētki.
Pūkaini un sirsnīgi
Pārliecina, apvieno, ielīksmo.
Visi kopā pie pusdienu galda.
Mīlestības laiks.
(Mija Daniēla Zaķe 3.kl. 05.2009)
Māmiņa,
Sirsnīga un darbīga,
Rūpējas, uztraucas, smaida.
Visas pasaules puķes zied tikai viņai.
Mans dārgums.
(Gustavs Zeigners 3.kl. 05.2009.)
Māmiņas smaids
Priecīgs un apaļīgs,
Iedrošina, rūpējas, palīdz.
Pasargā no visām bēdām.
Laime.
(Miks Klammers 3.kl. 2009.)
Māmiņas diena,
Saulaina, silta,
Rosās, pārsteidz un plaukst.
Visā gadā tā tikai viena.
Īpaša diena.
(Ernests Lepins 3.kl. 05.2009.)
Ziediņš,
Maziņš un smaržīgs,
Plaukst, priecē un aplaimo,
Īpaši māmiņai meklēts –
Mīlestība.
(Liliāna Bērziņa 3.kl. 05.2009)
Māmiņas sirds,
Smaidoša un pacietīga,
Samīļo, noglauda, rūpējas.
Uzdāvināja man maziņu brālīti.
Neesmu viens.
(Kristiāns Šostaks 3.kl. 05.2009)
Māmiņas diena,
Priecīga, satraukta,
Meklē, atrod un dāvina.
Gaidīti negaidīts pārsteigums acīs.
Mīļuma svētki.
(Ēriks Vilunas 3.kl. 05.2009.)
Māmiņas acis,
Spožas un gādīgas,
Saprot, zina un piedod.
Tās iedrošina mani dzīvot.
Mans spēks.
(Agnese Pinne 3.kl. 05.2009.)
DUSMAS
Dusmu vedināts, sliktu sapņu vajāts,
Cīņā karstā, vējā stiprā,
Sirdī kapa melnumā ciņa beidzas.
Kristus vaigā Sirds atplaukst.
(Jānis Grīgs, 10.kl., 2009.)
SLINKUMS MANS
Draugs mans, kaimiņš mans, bēdu brālis mans!
Strādāt negrib, gulēt grib, bēdu brālis mans!
Liela slinkuma ieguvums ir mazvērtīgs.
(Jānis Grīgs, 10.kl., 2009.)
ĒNA (skats uz manu bērnību)
Tumsas rēgs sirdī plosās,
Kā šausmu filmā briesmonis klāt.
Pagātnes ēna, kā tumsas rēgs,
Neveiksmju ēnā viegli slīd.
Atmiņās skumjās bērnība zaudētā,
Gudrība zaudētā… paļāvība zaudētā…
Uz sevis, uz sevis vainu vēlu sirdsapziņā.
Biju tumsā pārņemtā.
(Jānis Grīgs, 10.kl., 2009.)
LATVIJA
Dzimtene Latvju zemīte
lieli kungi to iekaroja
ne tie to mīlēs,
ne tie to saudzēs,
tikai mēs to mīļi samīļosim!
(Jānis Grīgs, 10.kl. 2008.)
VĒLĒŠANĀS
Sīkās jūrmalas smiltis
birst caur taviem pirkstiem
kā zvaigžņu lietus nakts tumsā…
Bet tu vēl nerimsties
jo tev viena vēlēšanās
lai laiks kļūst lēnāks!
Bet dienas aizrit
tās pāriet naktīs
līdz pienāk skolas diena!
Jānis Grīgs, 10.kl. (2008.)
AKROSTIKI SKOLAI (2007)
Skola jaukā skola
Klase mana klase
Otras tādas nav nudien.
Labi draugi tajā man
Ai, cik jauki viss tas skan.
Zane Katrīna Freimane
Skola, ai mana skola
Klasesbiedri labi
Omulīgi klusu klasē bija
Lasījām un rēķinājām,
Atstāstījām stāstus
Pāvils Vindulis
Skolas dienas nedēļā
Katru bērnu sauc
Otrdiena – tā tik diena,
Ledus lauki jāpieveic
Aukstums tajos tīrais nieks.
Oskars Kalniņš – Buks
Skola man mīļa
Kā mana mamma,
Otras tādas nevar būt.
Laimīgs tas, kurš te mācās,
Arī prieku un gudrības gūt.
Paula Aleksandra Pasīte
Skat cik īsas skolas dienas,
Kopā mēs daudz ko uzzinām.
Opā, klasē jauni klasesbiedri!
Labi vien būtu, ja skolotāju klausītu tie,
Ar labām atzīmēm.
Roberts Zaumanis
Skola mana skola,
Katru dienu skolā.
Otro klasi beidzu
Laikam trešā klāt
Atā!
Emīls Jefimovs
Skolā mēs uzzināt varam,
Kas sanāk, ja reizinām un dalām.
Obligāti jābūt laikā!
Labas lietas mēs darām,
Agrāk mēs ceļamies – jo labāk!
Roberts Rudzītis
Saule apspīd mūsu skolu,
Kamēr pusdienās ēd olu.
Olas apēdam ar domu,
Lai mums būtu laba oma.
Atskan zvans. Kur mūsu somas?
Viktors Lipskis
Skola, skola
Kā bez tās!
Ota, līme, zīmulis
Lai tik labi klājas man
Ai, cik smuks ir zīmējums!
Svens-Dāvis Pastars
Skola, skola -
Kā nu bez tās?
Opā – dabūju desmit!
Labi, ka tā.
Arī citiem veiksmi!
Valters Sudmalis
Saku, saku
Ko jums saku
Otrdien jau skolā iešu
Lasīšu un lēkāšu,
Arī skaļi dziedāšu.
Renāte Gabriela Gudeiķe
Skaista skola
Kastaņkoki
Ozols zīļains
Liepa ziedu klāta
Ak, cik skaisti!
Gabriela Fomina
ODA SKOLAI
Liels satraukums mani mākt sāk
Jo daudz jāmācās būs dien un nākt,
Bet ar to visu vēl nepanākt.Ik rītu ir jāskrien uz skolu,
Kavēt labāk nevajag.
Jo, kas zin, vai skolā kas labs nenotiek?!
Tomēr skola katru dienu ir kā notikums jauns.
Un kad grūti savākties
Pēc divām matemātikas stundām garajām,
Kāds klasesbiedrs runāt sāk
Par savām nākotnes izredzēm spīdošām.
Starpbrīžos, kad mazie skraida,
Domāt sāc, vai šos kāds baida.
Uz kafeni vairs nu jau nepaspēsi,
Tad labāk ar draudiem pačalosi.
Tā jau ne vainas skolai nava,
Tik vien tās grāmatas nest grūti,
Jā, tās grāmatas smagas bez gala,
Un mājas darbu tik daudz un grūti.
Bet ko te pīkstēt un niķoties
Un par visu skolotājiem žēloties!?
Labāk klusi pasēdēt un paļauties,
Gan jau atkal labāk un labāk ies.
Skola, mīļā, labā skola,
Tik daudz mirkļu, tik daudz jūtu!
Kas tos visus skaitīs, labā,
Paldies Dievam, paldies Tev saku!
(Marta Uzulniece, 12.kl. 2007.)
SKOLAI
Pāriet Rubikonu – reiz nolēmis tā Cēzars.
“Heirēka!” Arhimeds izsaucies priekā.
Par dzīves jēgu, cīņām un dabas likumiem,
Par tūkstoš varoņiem, tālām zemēm un to tikumiem,
Ir vērts uzzināt. Bet kā to izdarīt?
Starp dīķa gludo spoguli, starp zaļo koku ēnām,
Starp dziesmās teikto tramvaju, starp divu dižvīru mītnēm
Kā rīta zvaigzne mirdz neparasta skola.
Mēs neesam masu produkts, nejauši sapulcējies bars.
Stiprs spēks, kas vieno mūs, ģimene ir mūsu vārds,
Mēs dzīvojam pēc Kristus mācības, nav noilguma tai.
(Lauris Krolis, 12.kl. 2007.)